Kategorija: Noderīgi

No 20. līdz 27. maijam visā Eiropā un arī Latvijā norisināsies Eiropas testēšanas nedēļa, kuras ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti veikt HIV, B un C hepatīta testu. Katru gadu HIV profilakses punkti visā Latvijā iesaistās Eiropas testēšanas nedēļas aktivitātēs, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par HIV un vīrushepatītu testu veikšanas nepieciešamību un savlaicīgas infekcijas atklāšanas nozīmi. Arī šogad HIV profilakses punkti paplašinājuši darba laiku, kā arī nodrošinājuši izbraukuma testēšanas aktivitātes, lai testa veikšanu iedzīvotājiem padarītu vēl pieejamāku. Jāņem vērā, ka HIV un vīrushepatīti var būt klusi noritošas infekcijas slimības, kas ilgu laiku nerada specifiskus simptomus un pazīmes. Testa veikšana ir vienīgais veids, kā noskaidrot, vai nav notikusi inficēšanās. Latvijā HIV, B un C hepatīta testu iespējams veikt jebkurā laboratorijā (ar vai bez ģimenes ārsta nosūtījuma), kā arī HIV profilakses punktos, kur tiek veikti eksprestesti jeb ātrie testi. Eksprestestu veikšana HIV profilakses punktos ir bezmaksas, anonīma un konfidenciāla, turklāt apmeklētājs pirms un pēc testa veikšanas saņem speciālista konsultāciju. Testa rezultātu iespējams uzzināt jau pēc 20 minūtēm. Par to, kā notiek eksprestestēšana, iespējams uzzināt šeit:https://www.youtube.com/watch?v=rkpBeoPLa0c Aicinām arī savā pašvaldībā izplatīt informāciju par gaidāmo testēšanas nedēļu un iespēju veikt eksprestestus HIV profilakses punktos! Papildus atgādinām par pieejamajiem informatīvajiem materiāli par vīrushepatītiem un HIV infekciju: Izglītojoši video: “HIV. Kas TEV par to jāzina?”; “HIV eksprestesta veikšana HIV profilakses punktā”; “Ģimenes ārsta loma HIV diagnostikā”; “Kāpēc svarīgi veikt HIV testu?”; “Mīti par HIV Latvijā”; “Kā notiek HIV testa veikšana?”. Informatīvie materiāli: “HIV infekcija”; “HIV infekcija – tas TEV ir jāzina!”; “HIV – 10 fakti, kas Tev jāzina!”; “Grūtniecība, Tavs mazulis un HIV”; “HIV/AIDS, B hepatīts, C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas” “HIV profilakses punkti” Informatīvs materiāls par B hepatītu Informatīvs materiāls par C hepatītu Informatīvs materiāls par HIV, B, C hepatītu un STI Informatīvs materiāls par HIV, B un C hepatīta profilaksi operatīvo dienestu darbiniekiem

Ik gadu 15. maijā, līdz ar peldsezonas atklāšanu Latvijā, tiek atzīmēta Starptautiskā ūdens drošības diena ar mērķi vairot izpratni par slīkšanas novēršanu, kā arī izglītot sabiedrību par drošību pie un uz ūdens. Latvijā 2023. gadā tika reģistrēti 111 nāves gadījumi slīkšanas un noslīkšanas dēļ, turklāt ik gadu starp noslīkušajiem vidēji ir 7 bērni (0–17 gadus veci). No visiem 2023. gadā reģistrētajiem slīkšanas un noslīkšanas gadījumiem lielākā daļa bija noslīkuši atklātās ūdenstilpēs dabā.[1] Lai šī peldsezona nenoslēgtos ar traģēdijām, un sniegtu atbalstu pašvaldības iedzīvotāju informēšanai par drošības jautājumiem pie un uz ūdens, SPKC iepazīstina ar aktuālākajiem informatīvajiem resursiem: Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai novērstu noslīkšanas risku, ir pareiza peldvestes un glābšanas vestes lietošana, tādēļ Starptautiskās ūdens drošības dienas ietvaros SPKC speciālisti sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši” ir izstrādājuši infografiku “Drošas un piemērotas peldvestes izvēle”. Infografikā iespējams uzzināt būtiskākos ieteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties un lietojot peldvesti vai glābšanas vesti. Ļai gan ik gadu uzsvērti,  tomēr nepietiekami ievēroti ir pamatprincipi drošai atpūtai pie ūdenstilpnēm. To atgādināšanai aicinām izmantotvizuālos materiālus “Padomi drošai atpūtai pie un uz ūdens”.  Lai veicinātu izglītojamo izpratni par drošas peldvietas pamatprincipiem un rosinātu izglītojamos un viņu vecākus/aizbildņus izvērtēt drošības apstākļus bērna izvēlētajā peldvietā, aicinām vispārējās izglītības iestāžu 3.–6.klašu izglītojamos līdz 14.jūnijam piedalīties konkursā “Vai mana peldvieta ir droša?”. Plašāka informācija par konkursu pieejama mājaslapā. Atgādinām arī par citiem ar tēmu saistītajiem informatīvajiem materiāliem (t.sk. video) dažādām mērķauditorijām: Bērniem: 360 grādu virtuālā tūre, lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens; Video “Esi ūdensdrošs”; E. Kurpnieka stāsts  par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām; Infografika “Peldies droši”; Informatīvais materiāls “Man ir mugurkauls”; Darba lapas “Esi drošs pie un uz ūdens”; Infografika “Drošas un piemērotas peldvestes izvēle” Jauniešiem un pieaugušajiem: Video Slēptā kamera: Nelec uz galvas ūdenī!; Video “Pārgalvis=bezgalvis”; Infografika “Pārgalvis=bezgalvis”; Infografika “Peldies droši”; Video “Pārgalvības cena. Nelec! Jura Kalniņa stāsts”; Video “Pārgalvības cena. Nelec! Elvja Kurpnieka stāsts”; Video “Pārgalvības cena. Nelec! Mārtiņa Karnīša stāsts”; Infografika “Peldies droši”. Papildu noderīgu informāciju par drošu atpūtu pie un uz ūdens var meklēt SPKC mājaslapas sadaļā “Pārgalvības cena. Nelec!”.

Šogad no 13. līdz 19. maijam tiek atzīmēta Starptautiskā sāls izpratnes veicināšanas nedēļa, lai informētu sabiedrību par pārmērīgas sāls lietošanas kaitīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Šī gada Pasaules Veselības organizācijas moto ir “Ir pienācis laiks pievērst uzmanību sāls patēriņam!” (It’s time to shine the spotlight on salt)!”, lai uzsvērtu slēptā sāls daudzumu rūpnieciski ražotajos produktos. Pārmērīga sāls lietošana uzturā paaugstina arteriālo asinsspiedienu. Paaugstināts asinsspiediens savukārt rada papildu slodzi sirdij, veicina aterosklerozes attīstību un vairāku orgānu darbības traucējumus. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka pārmērīga sāls lietošana uzturā palielina kuņģa vēža un nieru slimību risku. Latvijas iedzīvotāji vidēji uzņem vairāk nekā 5 gramus sāls dienā, kas ievērojami pārsniedz rekomendētos 5  gramus sāls dienā (šis daudzums ietver sāli, kas tiek pievienots ēdienam gatavošanas laikā un sāli, kas tiek uzņemts ar gataviem produktiem). Gandrīz visi rūpnieciski ražotie produkti, ko ikdienā lietojam uzturā, satur sāli, tāpēc ieteicams izpētīt pārtikas produktu marķējumu un izvēlēties tādus  produktus, kuros ir mazāk sāls. Tā vietā, lai pievienotu vēl papildu sāli, gatavojot ēdienu mājās, ieteicams izvēlēties garšvielas bez sāls, garšaugus un zaļumus. Ir ieteicams lietot sāli ar joda piedevu jeb tā saucamo jodēto sāli, jo pētījumi apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju uzturā ir samazināts joda daudzums, kas var veicināt vairogdziedzera funkciju traucējumu attīstību. Aktualizējot Starptautisko sāls izpratnes veicināšanas nedēļu, aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas izstrādātiem informatīviem materiāliem par sāli, sirds un asinsvadu slimību profilaksi, kā arī veselīga uztura ieteikumiem: Infografika “Sāls”; Infografika “Ko Tev var pastāstīt pārtikas produktu marķējums?”; Infografika “Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu”; Brošūra “Sirds un asinsvadu veselības formula”; Brošūra “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem”; Brošūra “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem”; Brošūra “Veselība uztura ieteikumi sievietēm grūtniecības periodā”; Buklets “Veselīga uztura ieteikumi bērniem līdz 2 gadu vecumam”; Brošūra “Uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam”; Brošūra “Uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam”; Buklets “Jods Tavai veselībai”; Video jauniešiem “Jods Tavai veselībai”; Infografika “Par jodu, tā funkcijām organismā, avotiem uzturā un ieteicamo dienas devu”. Sāls nedēļa (3)

Katru gadu maija pirmajā trešdienā tiek atzīmēta Pasaules mātes psihiskās veselības diena. Šīs dienas mērķis ir veicināt izpratni sabiedrībā par psihiskās veselības traucējumiem, kas var rasties pirmajos 12 mēnešos pēc dzemdībām. Pēcdzemdību psihiskās veselības traucējumi var skart ikvienu sievieti. Tāpat traucējumi var rasties arī jaunās māmiņas partnerim. Pazīmes, kurām līdzcilvēkiem vajadzētu pievērst uzmanību: nomākts garastāvoklis un skumjas; pastāvīgs nogurums, kura pārvarēšanai nepalīdz ne pilnvērtīgs miegs, ne relaksēšanās vannā, ne arī izrunāšanās ar kādu tuvu cilvēku; grūtības iemigt, trausls miegs vai pārāk ilga gulēšana, miegainība dienas laikā; grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus; nevēlēšanās rūpēties par bērnu un grūtības veidot saikni ar bērnu vai nepārejošas bažas par spēju uzņemties rūpes par bērnu, bailes palikt ar mazuli divatā; izteikti pazemināta vai pastiprināta apetīte; viegla aizkaitināmība; galvassāpes, krampji, gremošanas trakta traucējumi, kam nav saistības ar fiziskām izmaiņām un kuri nemazinās, lietojot medikamentus; pastiprināts satraukums par bērniņa veselību – ka mazulis saslims, pietiekami nepieņemas svarā, pārāk daudz raud vai tieši pretēji – ir pārāk kluss; domas, ka labāk būtu nomirt vai nodarīt pāri sev vai savam bērnam; izolēšanās no sabiedrības, nevēlēšanās kontaktēties ar citiem cilvēkiem; seksuālās vēlmes mazināšanās. Ir svarīgi, lai jaunās māmiņas saņemtu atbalstu no līdzcilvēkiem un nepieciešamības gadījumā palīdzību un ārstēšanu. Rūpēties par jauno māmiņu ir tikpat svarīgi, kā rūpēties par mazuli. Mātes psihiskā veselība ir svarīga visai ģimenei un sabiedrībai kopumā. Kā līdzcilvēki var palīdzēt: pēc iespējas esiet blakus, uzklausiet, izturieties ar sapratni, radiet jaunajai māmiņai pozitīvas emocijas, uzsveriet, ka šis stāvoklis mainīsies un tuvie cilvēki neatstās vienu šajā situācijā, palīdziet rūpēties par ikdienas dzīves organizēšanu un mājas darbu veikšanu, jautājiet, kā tieši šajā brīdī varat palīdzēt, palīdziet vērsties pēc specializētas palīdzības. Pasaules mātes psihiskās veselības dienas ietvaros SPKC speciālisti izstrādājuši infografiku “Psihiskā veselība pēcdzemdību periodā”

Katru gadu 28. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules darba drošības un veselības diena. Pasaules darba drošības un veselības dienu atzīmē, lai novērstu arodslimības un nelaimes gadījumus darbā visā pasaulē. Šīs tematiskās dienas mērķis ir veicināt izpratni par darba drošības jautājumiem un to, kā veselības veicināšana var palīdzēt samazināt ar darbu saistīto veselības traucējumu un traumu skaitu. Šogad šīs dienas tēma ir veltīta klimata pārmaiņu ietekmei uz darba drošību un veselību darbā. Laikapstākļu maiņa ievērojami ietekmē darba pasauli, jo īpaši ietekmējot darba ņēmēju drošību un veselību. Laikapstākļus mēs mainīt nevaram, taču varam mainīt savus paradumus ikdienā, kas mums liktu justies labāk savā darba vietā: Strādājot pie ekrāna, ik pēc katrām 20 min, 20 sekundes skaties tālumā un atpūtini acis! Ik pēc katrām 30 minūtēm piecelies un izstaipies! Vēdini telpas reizi stundā vismaz 10 minūtes! Neaizmirsti dienā izdzert vismaz 2 litrus ūdens! Aktualizējot Pasaules darba drošības un veselības dienu, aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra speciālistu izstrādātajiem materiāliem veselīgu paradumu veicināšanai darba vietā: Infografika “Aktīva darba diena darba vietā”, Infografika “Aktīva darba diena sapulcēs un pārtraukumos”, Infografika “Aktīva darba diena ceļā uz darbu”, Infografika “Veselīgu pasākumu plānošana”, Infografika “Izdegšana darbā” Infografika “Kā pārvarēt stresu”, Infografika “Neaizmirsti padzerties”, Buklets “Vingrojumu komplekss biroju darbiniekiem” , Video “Veselība ir kustībā! Fiziskās aktivitātes pieaugušajiem”, Uzlīme “Piespied sevi nevis pogu – izvēlies kāpt pa kāpnēm“

Katru gadu 7. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules veselības diena ar mērķi aktualizēt globālās veselības jautājumus, uzsverot katra cilvēka pamattiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus bez diskriminācijas vai finansiāliem šķēršļiem, kā arī uzsverot nepieciešamību katram ikdienā rūpēties par savu veselību un labbūtību. Šogad Pasaules veselības dienas tēma ir “Mana veselība, manas tiesības”. Šī gada tēma ir izvēlēta, lai aizstāvētu katra indivīda tiesības saņemt kvalitatīvu veselības izglītību un informāciju, tīru dzeramo ūdeni un elpot tīru gaisu, nodrošināt pilnvērtīga un sabalansēta uztura pieejamību, nodrošināt iespēju dzīvot, mācīties un strādāt labvēlīgos un drošos vides apstākļos. Atzīmējot Pasaules veselības dienu, vēlamies aicināt apdomāt par ikdienas izvēlēm un to ietekmi uz veselību. Vienmēr centieties izdarīt veselīgo izvēli: svaigs auglis vai sauja riekstu būs labāka uzkoda nekā cukuru saturošie našķi; ūdens būs labāka izvēle slāpju veldzēšanai nekā saldināti vai alkoholiski dzērieni; papildu stunda miegam nāks par labu vairāk nekā stunda, lietojot viedierīces; organisms būs pateicīgs, ja atteiksieties no smēķēšanas un alkohola lietošanas; stunda pastaigas vakarā būs labāka izvēle nekā stunda pavadīta uz dīvāna, skatoties TV. Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības ministrija ir izstrādājuši noderīgus informatīvos materiālus par daudzveidīgām veselības tēmām (infekciju slimību profilakse, fiziskās aktivitātes, uzturs, psihiskā veselība, sirds veselība, traumatisma profilakse u. c.). Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.