Kategorija: Noderīgi

Lai atpūta pie un uz ūdens būtu jauka un nerastos nepatīkamas situācijas, atceries par drošību! Pasargā bērnu no traumām (tai skaitā noslīkšanas)! Slimību kontroles un profilakses centra izstrādātajā virtuālajā video tūrē atrodi 7 bīstamas situācijas, un uzzini, kā droši atpūsties pie ūdens – apskati situācijas un ņem vērā ieteikumus. Šī video tūre būs interesanta un noderīga arī bērniem! Pilnekrāna režīmā tūre bīstamo situāciju atpazīšanai šeit: Virtuālā tūre par drošību pie ūdeņiem

Vasaras sezonā īpaši jāpievērš uzmanība pārtikas izraisīto infekciju profilaksei – drošas pārtikas izvēle un rūpīga roku mazgāšana ir svarīga, lai sevi pasargātu no akūtām zarnu infekcijām un citām slimībām. Ja roku mazgāšanai ūdens un ziepes nav pieejami, izmanto roku dezinfekcijas līdzekļus – arī tie palīdzēs atbrīvoties no iespējamiem infekcijas slimību ierosinātājiem. Ja, dodoties uz pludmali, izvēlies ņemt līdzi gatavu ēdienu, iegādājies tādus produktus, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams nodrošināt noteiktu temperatūras režīmu un kas nebojājas. Dārzeņus un augļus nomazgā mājās tekošā ūdenī. Nodrošinies ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jo dabīgajās ūdenskrātuvēs esošo ūdeni dzert nedrīkst – tas var būt piesārņots ar dažādiem slimību izraisītājiem. Izpēti padomus, kā droši pagatavot maltīti: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15312/download

Pilngraudu produkti, augļi, ogas, dārzeņi, pākšaugi, rieksti un sēklas – šie visi ir šķiedrvielām bagāti produkti, kuri noteikti regulāri jāiekļauj ikdienas ēdienkartē. Tikai 25 grami dienā senioriem, un mazinās risks saslimt ar sirds, asinsvadu slimībām un 2. tipa cukura diabētu, turklāt šķiedrvielām bagāti produkti nodrošina arī ilgstošu sāta sajūtu. Zemāk daži ieteikumi, kā iekļaut vairāk šķiedrvielu ikdienas uzturā: Iepērkoties izvēlieties pilngraudu produktus. Gatavojot ēdienu, baltos miltus aizstājiet ar pilngraudu miltiem. Dodiet priekšroku pākšaugiem. Pupiņas, zirņi, lēcas ir bagāti šķiedrvielu avoti. Tos var pievienot zupām un zaļajiem salātiem. Dienā apēdiet vismaz 5 porcijas augļu, ogu un dārzeņu (vidēji 500 g). Izvēlieties veselīgas uzkodas starp ēdienreizēm! Svaigi augļi un termiski neapstrādāti dārzeņi, pilngraudu krekeri, sauja riekstu, sēklu un žāvētu augļu ir veselīga, ar šķiedrvielām bagāta uzkoda. Šķiedrvielu daudzumu uzturā palieliniet pakāpeniski, jo strauja ēdienkartes maiņa var izraisīt vēdera uzpūšanos.

1. jūnijā atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, aktualizējot bērnu drošības un labklājības jautājumus. Tikko sākušās ilgi gaidītās vasaras brīvdienas, un šis ir īstais laiks, lai atgādinātu bērniem par drošību un piesardzību, lai izvairītos no traumām un nepatīkamām situācijām. Peldētprasme + zināšanas: šī ir drošas atpūtas pie ūdens pamatformula. Vislabāk peldēties pazīstamā, drošā vietā un pieaugušo uzraudzībā, nevajag doties peldēties vienatnē. Ūdenī jāiet lēnām, jāizvairās no lēkšanas. Īpaši bīstami ir lēcieni uz galvas ūdenī. Infografika šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17261/download Sauļojies droši! Jāizvairās no ilgstošas uzturēšanās saulē, īpaši laikā, kad saules UV stari ir visspēcīgākie, lai negūtu ādas apdegumus un neveicinātu ādas vēža veidošanos. Infografika šeit: https://www.spkc.gov.lv/…/drosa_saulosanas_final_pdf1.pdf Lēkā droši! Bērni iecienījuši lēkāšanu uz batuta, bet šeit bieži tiek gūtas traumas. Lai no tām izvairītos, nekad neizmantojiet batutu bez drošības tīkla, kā arī jāizvairās no pārdrošu triku veikšanas. Infografika šeit: https://www.spkc.gov.lv/…/drosa_vasara_batuts_v1.pdf Vasarā bērniem un pusaudžiem ir daudz brīva laika, ko pavadīt kopā ar draugiem un vienaudžiem. Aicinām vecākus iepazīties ar padomiem, kā runāt par atkarībām ar bērniem SPKC mājaslapā šeit:https://www.spkc.gov.lv/…/vecakiem_atkaribas_148x210.pdf Lai droša vasara!   

Viens no emocionālās vardarbības veidiem, kas spēj ietekmēt jauniešu psihi un atstāt tālejošas sekas veselīgai pusaudža attīstībai, ir ņirgāšanās jeb mobings izglītības vidē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka Latvijā 35% pusaudžu regulāri saskaras ar ņirgāšanos, un Latvija šajā rādītājā ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā. Svarīgi uzsvērt, ka no ņirgāšanās cieš visas iesaistītās puses – pieaug psihiskās un fiziskās veselības riski, pasliktinās pusaudžu pašvērtējums un spēja kādam uzticēties, kā arī pazeminās sekmes un tālākās dzīves panākumi.  Veselības ministrija (VM) kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem, kas skolotājiem palīdzēs darbā ar ņirgāšanās problemātikas risināšanu. Filmā ar praktiskām situāciju izspēlēm un eksperta komentāriem ir skaidrota ņirgāšanās būtība, pazīmes, sekas, kā arī piedāvāti rīcības principi gadījumos, kad pusaudži saskaras ar ņirgāšanās situācijām. Kā papildmateriāls filmai ir A3 izmēra plakāts par to, kā rīkoties un kur vērsties ņirgāšanās situāciju gadījumā. Šo plakātu skolotāji, skolu vadība vai paši pusaudži ir aicināti izdrukāt un izvietot klašu telpās.  Mācību filma pieejama šeit: Visi kampaņas materiāli pieejami: ieskatiesacīs.lv!  

17. maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai vērstu uzmanību hipertensijai jeb paaugstinātam asinsspiedienam un tā profilaksei. Pieauguša cilvēka ideālais arteriālais asinsspiediens neatkarīgi no vecuma ir 120/80 mmHg. Paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu ≥140/90 mmHg visbiežāk nejūt, tāpēc to mēdz saukt par “kluso slepkavu”. Augsts asinsspiediens bojā artērijas un dzīvībai svarīgos orgānos, kā arī ir viens no galvenajiem faktoriem aterosklerozes attīstībā.  Paaugstināta asinsspiediena riska faktori ir:  neveselīgs uzturs;  fizisko aktivitāšu trūkums;  liekais svars un aptaukošanās;  smēķēšana;   pārmērīga alkohola lietošana u. c.,  bet uzturēt normālu asinsspiedienu palīdz: veselīgs uzturs (vairāk uzturā dārzeņi, augļi, ogas, uzņemtā sāls daudzuma ierobežošana u. tml.);  regulāras fiziskās aktivitātes (vingrošana, braukšana ar divriteni, nūjošana, raita soļošana u. tml. aktivitātes vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā);  svara kontrole;  atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšanas, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas);  pietiekams miegs (vismaz 7 līdz 8 stundas ik nakti);  garīgo veselību veicinošas aktivitātes (meditācija, elpošanas vingrinājumi).  Ikvienam ir jāzina savs asinsspiediens, un jāveic asinsspiediena mērījumi vismaz 1–2 reizes gadā. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Asinsspiediena mērīšanas procedūra ir vienkārša, tomēr ir svarīgi to darīt pareizi: ieteicams nelietot kafiju, nesmēķēt vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas un vismaz 5 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas atrasties miera stāvoklī;  svarīgi apsēsties ar taisnu muguru uz cieta krēsla, atbalstoties pret atzveltni. Kājas jāatbalsta pret grīdu, nesakrustojot tās;  asinsspiediena mērītāja manšeti jāliek uz kailas rokas, aptuveni 2 līdz 5 cm virs elkoņa locītavas. Roka jānovieto uz cietas virsmas tā, lai augšdelms atrastos sirds līmenī;  mērījuma veikšanas laikā nesarunāties un nekustēties;  asinsspiediens jāmēra 3 reizes, par pareizo rezultātu uzskatot 2. un 3. mērījumu vai šo mērījumu vidējo rādījumu.  Vairāk informācijas skatiet SPKC mājaslapā: Informatīvi materiāli | Slimību profilakses un kontroles centrs (spkc.gov.lv)