Kategorija: Noderīgi

Viens no emocionālās vardarbības veidiem, kas spēj ietekmēt jauniešu psihi un atstāt tālejošas sekas veselīgai pusaudža attīstībai, ir ņirgāšanās jeb mobings izglītības vidē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka Latvijā 35% pusaudžu regulāri saskaras ar ņirgāšanos, un Latvija šajā rādītājā ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā. Svarīgi uzsvērt, ka no ņirgāšanās cieš visas iesaistītās puses – pieaug psihiskās un fiziskās veselības riski, pasliktinās pusaudžu pašvērtējums un spēja kādam uzticēties, kā arī pazeminās sekmes un tālākās dzīves panākumi.  Veselības ministrija (VM) kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem, kas skolotājiem palīdzēs darbā ar ņirgāšanās problemātikas risināšanu. Filmā ar praktiskām situāciju izspēlēm un eksperta komentāriem ir skaidrota ņirgāšanās būtība, pazīmes, sekas, kā arī piedāvāti rīcības principi gadījumos, kad pusaudži saskaras ar ņirgāšanās situācijām. Kā papildmateriāls filmai ir A3 izmēra plakāts par to, kā rīkoties un kur vērsties ņirgāšanās situāciju gadījumā. Šo plakātu skolotāji, skolu vadība vai paši pusaudži ir aicināti izdrukāt un izvietot klašu telpās.  Mācību filma pieejama šeit: Visi kampaņas materiāli pieejami: ieskatiesacīs.lv!  

17. maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai vērstu uzmanību hipertensijai jeb paaugstinātam asinsspiedienam un tā profilaksei. Pieauguša cilvēka ideālais arteriālais asinsspiediens neatkarīgi no vecuma ir 120/80 mmHg. Paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu ≥140/90 mmHg visbiežāk nejūt, tāpēc to mēdz saukt par “kluso slepkavu”. Augsts asinsspiediens bojā artērijas un dzīvībai svarīgos orgānos, kā arī ir viens no galvenajiem faktoriem aterosklerozes attīstībā.  Paaugstināta asinsspiediena riska faktori ir:  neveselīgs uzturs;  fizisko aktivitāšu trūkums;  liekais svars un aptaukošanās;  smēķēšana;   pārmērīga alkohola lietošana u. c.,  bet uzturēt normālu asinsspiedienu palīdz: veselīgs uzturs (vairāk uzturā dārzeņi, augļi, ogas, uzņemtā sāls daudzuma ierobežošana u. tml.);  regulāras fiziskās aktivitātes (vingrošana, braukšana ar divriteni, nūjošana, raita soļošana u. tml. aktivitātes vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā);  svara kontrole;  atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšanas, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas);  pietiekams miegs (vismaz 7 līdz 8 stundas ik nakti);  garīgo veselību veicinošas aktivitātes (meditācija, elpošanas vingrinājumi).  Ikvienam ir jāzina savs asinsspiediens, un jāveic asinsspiediena mērījumi vismaz 1–2 reizes gadā. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Asinsspiediena mērīšanas procedūra ir vienkārša, tomēr ir svarīgi to darīt pareizi: ieteicams nelietot kafiju, nesmēķēt vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas un vismaz 5 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas atrasties miera stāvoklī;  svarīgi apsēsties ar taisnu muguru uz cieta krēsla, atbalstoties pret atzveltni. Kājas jāatbalsta pret grīdu, nesakrustojot tās;  asinsspiediena mērītāja manšeti jāliek uz kailas rokas, aptuveni 2 līdz 5 cm virs elkoņa locītavas. Roka jānovieto uz cietas virsmas tā, lai augšdelms atrastos sirds līmenī;  mērījuma veikšanas laikā nesarunāties un nekustēties;  asinsspiediens jāmēra 3 reizes, par pareizo rezultātu uzskatot 2. un 3. mērījumu vai šo mērījumu vidējo rādījumu.  Vairāk informācijas skatiet SPKC mājaslapā: Informatīvi materiāli | Slimību profilakses un kontroles centrs (spkc.gov.lv)

15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā ūdens drošības diena, kuras galvenais mērķis ir palielināt izpratni drošību, atpūšoties pie ūdens. 15. maijā Latvijā tiek atklāta peldsezona, bet satraucošs ir fakts, ka no 2013. līdz 2021. gadam Latvijā noslīkuši 89 bērni vecumā līdz 19 gadiem, lielākā daļa no tiem – 15 līdz 19 gadus veci pusaudži un bērni līdz 4 gadu vecumam. Statistikas dati liecina, ka 2020. gadā 61 cilvēkam diagnosticētas traumas, kas gūtas atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī, galvenokārt no traumām cieš vīrieši. Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, ietekmējot cilvēka spēju veikt kustības un pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē. Ikvienam jāapzinās sekas, kas var iestāties pēc neapdomīgas rīcības, un jāatceras pamatprincipi, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus.  Bērniem:  360 grādu virtuālā tūre , lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens;  Video“Esi ūdensdrošs”;  E. Kurpnieka stāsts  par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām. Jauniešiem un pieaugušajiem: Slēptā kamera: Nelec uz galvas ūdenī!   Video “Pārgalvis=bezgalvis” Infografika “Pārgalvis=bezgalvis”  Infografika “Peldies droši” 

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3-5°C grādus.  Ērču monitoringa vietās Kurzemes reģionā to aktivitāte atsevišķās vietās mežā, pļavās un krūmājos ir no 30-70 ērcēm/km. Dodoties brīvā dabā, vienmēr būt piesardzīgiem. Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, jāpārbauda, vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērces. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni. Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, “Laimas slimību” un ērlihiozi. Bērnu vakcinācija Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2022.gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu ir Kuldīgas novads, Ventspils novads, Talsu novads,  Dienvidkurzemes novads.   Ja bērna deklarētā dzīvesvieta atrodas sarakstā minētā teritorijā, bērns var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā. 2022. gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija. Vairāk informācijas par bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/pret-ercu-encefalitu-berniem

Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku infekcijas slimību, piemēram, augšējo elpceļu un akūto zarnu infekciju profilaksē. Ikdienā patogēnie jeb sliktie mikroorganismi ar nemazgātām rokām var tikt pārnesti uz dažādiem priekšmetiem un virsmām, piemēram, durvju rokturiem, telefonu, ēdienu, lifta pogām u.c. Pieskaroties acīm, degunam, mutei vai ēdot ar nemazgātām rokām, mikrobi var nokļūt cilvēka organismā, izraisot dažādas saslimšanas.    Tieši roku mazgāšana ar ziepēm un tīru ūdeni nodrošina mikroorganismu izplatības ierobežošanu. No tā, cik pareizi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Pareizas roku mazgāšanas soļi:  Aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra speciālistu izstrādātajiem materiāliem:   Padomi vecākiem bērnu roku mazgāšanas paradumu veidošanai;   Krāsojamā grāmata pirmsskolas vecuma bērniem;   Radošo uzdevumu grāmata sākumskolas vecuma bērniem.  

Pasaules imunizācijas nedēļas mērķis ir aktualizēt vakcināciju un uzsvērt tās nozīmi slimību profilaksē. Lai gan ģimenes ārsts ir tas, kurš seko līdzi, kad bērnam ir jāsaņem nepieciešamās vakcīnas, arī paši vecāki var aktīvi sekot līdzi vakcinācijas kalendāram un vest bērnu uz vakcināciju pie ģimenes ārsta. Arī pieaugušajiem ieteicams ik pa laikam pārskatīt savu potēšanas pasi, lai pārliecinātos vai nav nepieciešams saņemt balstvakcīnu (piemēram, balstvakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem, kas veicama ik pēc 10 gadiem).  Atsevišķām iedzīvotāju grupām Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret noteiktām infekcijas slimībām:  šajā sezonā valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt ikviens iedzīvotājs atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam;  valsts apmaksātu vakcināciju pret garo klepu 2022. gadā var saņemt 14 gadus veci jaunieši un grūtnieces;  valsts apmaksātu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju 2022. gadā var saņemt 12 līdz 18 gadus vecas meitenes un 12 gadus veci zēni;  pieaugušajiem ik pēc 10 gadiem veicama balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem. Tā ir valsts apmaksāta;  valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu pieejama bērniem no 1 līdz 18 gadu vecumam, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Teritoriju saraksts valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu veikšanai 2022. gadā pieejams šeit.