Kategorija: Noderīgi

Ik gadu 15. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules roku mazgāšanas diena, kuras mērķis ir sabiedrībā aktualizēt regulāras un pareizas roku higiēnas, t. sk., roku mazgāšanas ar ziepēm nozīmi. Roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā ierobežot mikrobu izplatīšanos un novērst saslimšanu ar dažādām infekcijas slimībām (piemēram, augšējo elpceļu, akūto zarnu infekcijām). Svarīgs nav roku mazgāšanas reižu skaits, bet gan to mazgāšana tad, kad tas ir nepieciešams: pēc tualetes apmeklēšanas; pēc autiņbiksīšu maiņas bērnam vai palīdzības bērnam apmeklējot tualeti; pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas; pēc pieskaršanās dzīvniekiem, dzīvnieku barošanas vai to atkritumu savākšanas; pēc uzkopšanas darbiem un pieskaršanās atkritumiem; pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, t.sk., atgriežoties mājās, atnākot uz bērnudārzu vai skolu; pirms ēšanas un dzeršanas, vai ēdiena pasniegšanas; pirms un pēc ēdiena gatavošanas; pirms un pēc brūces apkopšanas; pirms zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām; kad rokas ir acīmredzami netīras; ja konkrētā situācijā rodas šaubas par roku tīrību; pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem, rotaļlietām un citiem priekšmetiem, ar kuriem slimniekam ir kontakts. Aicinām iepazīties ar Slimību kontroles un profilakses centra izstrādātajiem materiāliem par šo tēmu: Pasaules roku mazgāšanas dienas aktualizēšanai savā pašvaldībā aicinām izmantot SPKC izstrādātos informatīvos materiālus: brošūra “Tava veselība Tavās rokās” uzlīme “Roku mazgāšanas algoritms” brošūra “Ziepiņa krāsojamā grāmata” brošūra “Ziepiņa radošo uzdevumu grāmata” izglītojošs video “Mistera Ziepiņa roku mazgāšanas dziesmiņa”; izglītojošs video “Roku higiēna”; infografika “Vai rokas nomazgāji?”

Lai veicinātu acu veselību, redzes saglabāšanu, redzes pasliktināšanās novēršanu, kā arī vairotu iecietību un sapratni pret cilvēkiem, kuri saskārušies ar redzes traucējumiem, katru gadu oktobra otrajāceturtdienā tiek atzīmēta Pasaules redzes diena. Acis ir viens no svarīgākajiem cilvēka maņu orgāniem. Tavos spēkos ir rūpēties par savu redzi un saglabāt to pēc iespējas ilgāk.

Katru gadu oktobris tiek atzīmēts kā krūts veselības mēnesis. Tā mērķis ir veicināt izpratni par krūšu veselību un krūts vēža profilaksi. Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm pasaulē. Arī Latvijā krūts vēzis ir biežākais reģistrētais ļaundabīgais audzējs un visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, vidēji trešajai daļai sieviešu krūts vēzis tiek atklāts novēloti – III un IV stadijā. Lai gan lielākā daļa krūts audzēju tiek diagnosticēti sievietēm vecuma grupā no 45 līdz 75 gadiem, ar krūts vēzi Latvijā saslimst arī gados jaunākas sievietes un saslimstība katru gadu pieaug. Dati liecina, ka saslimstība ar ļaundabīgu krūts audzēju sievietēm pieaug jau pēc 25 gadu vecuma. Dzīvesveidam un veselības paradumiem ir ietekme uz krūts vēža attīstību. Tādi svarīgi faktori, kā veselīgs un sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, atteikšanās no smēķēšanas un alkohola lietošanas u. c. var būtiski samazināt krūts vēža attīstību dzīves laikā. Krūts vēža attīstības pirmajās stadijās visbiežāk nav novērojami simptomi, tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri pārliecināties par savu veselības stāvokli, reizi mēnesī veicot krūšu pašpārbaudi jeb krūts formas un struktūras kontroli un no 50 līdz 68 gadu vecumam reizi divos gados izmantot iespēju veikt valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu. Krūts veselības mēneša ietvaros aicinām sievietes rūpēties par savu krūšu veselību un rīkoties, izmantojot iespējas, lai laikus konstatētu izmaiņas krūtīs. Tāpat arī aicinām sievietes rūpēties vienai par otru, atgādinot savām meitām, māsām, mammām, vecmāmiņām un draudzenēm rūpēties par savu krūšu veselību! 👉 Aicinām ieskatīties un izmanot SPKC sagatavotos materiālus par krūšu veselību: Buklets “Krūšu pašpārbaude – ikmēneša rituāls” Pastkarte “Krūts vēža skrīnings” Darba burtnīca “Krūšu veselība un pašpārbaude” Video “Krūšu pašpārbaude”; Buklets “Starp mums, sievietēm, runājot”; Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem”.  

29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules sirds diena, lai aktualizētu sirds un asinsvadu slimības kā ievērojamu sabiedrības veselības problēmu. Sirds un asinsvadu slimības vēl aizvien ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā (49,4% no visiem mirušajiem, 2021. gada dati). Tāpat kā citas neinfekciju slimības, sirds un asinsvadu slimības ir cieši saistītas ar dzīvesveida paradumiem, it īpaši smēķēšanu, neveselīgu uzturu, mazkustīgumu un psihosociālu stresu. Oveselība ne tikai Pasaules sirds dienā, bet ikdienā veicina veselīga dzīvesveida paradumu veidošanos un nostiprināšanos Ogres novada iedzīvotāju vidū, paaugstinot viņu dzīves kvalitāti. Iepazīsties ar nodarbību un pasākumu piedāvājumu Oveselība mājaslapā un tiekamies veselīgākā ikdienā! Aicinām iepazīties arī ar citiem Slimību kontroles un profilakses centra veidotajiem materiāliem par sirds veselību: Video “Veselīgas uzkodas sirds veselībai” Sirds veselības kalendārs bērniem Plakāts ”Veselīga bērna sirds noslēpumi” Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums

Pēdējo gadu laikā aizvien jaunu modernu tehnoloģiju attīstība un pakalpojumu pieejamība ir veicinājusi plašāku dažādu tehnoloģiju pielietojumu ikdienā. Tās izmanto ne tikai pieaugušie darbā un brīvajā laikā, bet arī bērni – saziņai, izklaidei, kā arī mācībām. Līdz ar tehnoloģiju attīstību, pieaug arī dažādi ar šo mobilo ierīču lietošanu saistītie veselības riski, kuri var negatīvi ietekmēt bērnu veselības rādītājus – fizisko un psihoemocionālo veselību, miega kvalitāti un ilgumu u. c., kas ilgtermiņā var radīt dažādas hroniskas slimības un atkarību riskus. Lai mazinātu šos riskus Veselības inspekcijas izveidota starpnozaru darba grupa ir izstrādājusi Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem.

Jebkādu nikotīnu saturošu izstrādājumu lietošana ir īpaši kaitīga bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, jo nelabvēlīgi ietekmē smadzeņu attīstību, ietekmējot tās smadzeņu daļas, kas kontrolē uzmanību, mācīšanos, garastāvokli (smadzenes attīstās līdz ~25 gadu vecumam). Nikotīns ir viena no spēcīgākajām atkarību izraisošām vielām. Pusaudžu smadzenes ir īpaši jutīgas pret nikotīna iedarbību, ietekmējot gan kognitīvās spējas, gan fizisko un psihisko veselību visas dzīves laikā. E-cigaretes (ar un bez nikotīna) satur vielas, kas nav paredzētas to karsēšanai, un to ieelpošana ir kaitīga. Jebkādu tabakas izstrādājumu lietošana (tabakas degšanas, karsēšanas, zelēšanas u.c. veidā) ir kaitīga. Tabakas augs ir toksisks jebkurā formā un lietošanas veidā. Ir pētījumi, kas liecina, ka nikotīnu saturošo produktu lietošana pusaudžu vecumā palielina citu atkarību izraisošo vielu lietošanas risku nākotnē. Elektroniskās smēķēšanas ierīces var eksplodēt, tādējādi izraisot ādas apdegumus, nopietnus ķermeņa bojājumus nopietnas traumas. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma datiem 2019. gadā elektroniskās cigaretes regulāri* lietojuši 18% 13-15 gadīgie skolēni, tostarp 22% zēnu un 14% meiteņu. Kopš 2011. gada e-cigarešu lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā ir dubultojies. *Pēdējā mēneša laikā vienu vai vairākas reizes lietojuši e-cigaretes. Vairāk informācijas šeit: Elektroniskās smēķēšanas ierīces | Slimību profilakses un kontroles centrs (spkc.gov.lv)