Kategorija: Noderīgi

Pēdējo gadu laikā aizvien jaunu modernu tehnoloģiju attīstība un pakalpojumu pieejamība ir veicinājusi plašāku dažādu tehnoloģiju pielietojumu ikdienā. Tās izmanto ne tikai pieaugušie darbā un brīvajā laikā, bet arī bērni – saziņai, izklaidei, kā arī mācībām. Līdz ar tehnoloģiju attīstību, pieaug arī dažādi ar šo mobilo ierīču lietošanu saistītie veselības riski, kuri var negatīvi ietekmēt bērnu veselības rādītājus – fizisko un psihoemocionālo veselību, miega kvalitāti un ilgumu u. c., kas ilgtermiņā var radīt dažādas hroniskas slimības un atkarību riskus. Lai mazinātu šos riskus Veselības inspekcijas izveidota starpnozaru darba grupa ir izstrādājusi Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem.

Jebkādu nikotīnu saturošu izstrādājumu lietošana ir īpaši kaitīga bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, jo nelabvēlīgi ietekmē smadzeņu attīstību, ietekmējot tās smadzeņu daļas, kas kontrolē uzmanību, mācīšanos, garastāvokli (smadzenes attīstās līdz ~25 gadu vecumam). Nikotīns ir viena no spēcīgākajām atkarību izraisošām vielām. Pusaudžu smadzenes ir īpaši jutīgas pret nikotīna iedarbību, ietekmējot gan kognitīvās spējas, gan fizisko un psihisko veselību visas dzīves laikā. E-cigaretes (ar un bez nikotīna) satur vielas, kas nav paredzētas to karsēšanai, un to ieelpošana ir kaitīga. Jebkādu tabakas izstrādājumu lietošana (tabakas degšanas, karsēšanas, zelēšanas u.c. veidā) ir kaitīga. Tabakas augs ir toksisks jebkurā formā un lietošanas veidā. Ir pētījumi, kas liecina, ka nikotīnu saturošo produktu lietošana pusaudžu vecumā palielina citu atkarību izraisošo vielu lietošanas risku nākotnē. Elektroniskās smēķēšanas ierīces var eksplodēt, tādējādi izraisot ādas apdegumus, nopietnus ķermeņa bojājumus nopietnas traumas. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma datiem 2019. gadā elektroniskās cigaretes regulāri* lietojuši 18% 13-15 gadīgie skolēni, tostarp 22% zēnu un 14% meiteņu. Kopš 2011. gada e-cigarešu lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā ir dubultojies. *Pēdējā mēneša laikā vienu vai vairākas reizes lietojuši e-cigaretes. Vairāk informācijas šeit: Elektroniskās smēķēšanas ierīces | Slimību profilakses un kontroles centrs (spkc.gov.lv)

4. septembrī tiek atzīmēta Pasaules seksuālās veselības dienas, kuras mērķis ir aktualizēt katra cilvēka tiesības uz seksuālo labbūtību. Seksuālās veselības jautājumi ir būtiski visa cilvēka mūža garumā – kopš bērnības un pusaudžu gadiem, reproduktīvajā vecumā un arī pēc reproduktīvā perioda. Seksuālā veselība ietver cieņpilnu pieeju seksualitātei un seksuālajām attiecībām, sniedz iespēju gūt patīkamu drošu un brīvprātīgu seksuālo pieredzi bez diskriminācijas un vardarbības. Seksuālā veselība ir būtiska indivīda, pāru un ģimeņu vispārējai veselībai un labklājībai, kā arī kopienu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Nozīmīgs seksuālās veselības priekšnosacījums ir seksuāli transmisīvo infekciju (STI) un reproduktīvās sistēmas slimību profilakse. Piemēram, vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) var novērst dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem. Šogad Pasaules seksuālās veselības dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku ar mītiem un faktiem par seksuālo veselību, lai kliedētu mītus sabiedrībā un sekmētu zināšanas par šo tēmu. Tāpat aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātājiem informatīvajiem materiāliem par seksuālo un reproduktīvo veselību. Informatīvie materiāli pusaudžiem: Brošūra “Attiecības un veselība – mana atbildība” Brošūra “Meitenes, puiši un pubertāte” Izglītojošs video Pusaudžiem par intīmo higiēnu Informatīvie materiāli pieaugušajiem: Brošūra Tava grūtniecība un veselība Brošūra “Aborts“

No 1. -7. augustam tiek  atzīmēta Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļa, kuras viens no mērķiem ir aktualizēt zīdīšanas būtisko lomu bērna attīstībā. Atceries: Mātes piens satur augšanai un attīstībai nepieciešamās uzturvielas. Mātes piens palīdz zīdaini pasargāt no infekcijas slimībām un alerģijām. Mātes piens veicina bērna fizisko un intelektuālo attīstību. Mātes piens satur bērna augšanai un attīstībai nepieciešamās uzturvielas, kuras palīdz pasargāt bērnu arī no infekcijas slimībām un alerģijām. Zīdīšana stiprina mātes saikni ar bērnu, paātrina svara zaudēšanu pēc grūtniecības un samazina pēcdzemdību depresijas attīstības risku.

Hepatīts ir aknu iekaisums, ko nereti mēdz dēvēt arī par “dzelteno kaiti”, jo ādas un gļotādu dzelte var būt viena no aknu iekaisuma izpausmēm. Aknas ir ļoti svarīgs orgāns cilvēka organismā, kas piedalās gremošanas procesā, attīra asinis un cīnās ar infekcijām. Aknu iekaisumu var izraisīt pārmērīga alkohola lietošana, toksīni, atsevišķi medikamenti vai arī dažas slimības (ģenētiskas, vielmaiņas vai autoimūnās saslimšanas, aptaukošanās). Tomēr visbiežāk hepatītu izraisa vīrusi. Vīrusu izraisītu hepatītu dēvē par vīrushepatītu. Vieni no visizplatītākajiem vīrushepatītiem ir B un C hepatīts. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka saslimšana ar vīrushepatītu vērtējama kā globāla problēma – ik gadu vairāk nekā vienu miljonu nāves gadījumus pasaulē ir izraisījusi B un C hepatīta infekcija. PVO arī aicina sasniegt līdz 2030. gadam uzstādītos mērķus: samazināt jaunu B un C hepatīta infekciju skaitu par 90 %; samazināt ar hepatītu saistīto nāves gadījumu skaitu no aknu cirozes un vēža par 65 %; nodrošināt, ka vismaz 90 % cilvēku ar B un C hepatīta vīrusu tiek diagnosticēti; vismaz 80 % no tiem, kuri zina savu diagnozi, saņem atbilstošu ārstēšanu. Lai sasniegtu mērķus, īpaša uzmanība būtu jāvērš tādiem pasākumiem kā vakcinācija pret B hepatītu, vertikālās transmisijas novēršana (inficēšanās no mātes bērnam), profilakse, testēšanas un ārstēšanas pieejamība arī riska uzvedības populācijas vidū un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana. Arī Slimību profilakses un kontroles centrs šī gada Pasaules Hepatīta dienā aicina uzzināt vairāk par izplatītākajiem vīrushepatītiem un atcerēties par galvenajiem profilakses pasākumiem, ko ikviens var veikt, lai mazinātu risku inficēties – higiēnas ievērošana, vakcinācija, droši dzimumkontakti, drošu un legālu medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumu izvēle un citiem. Plašāka informācija par vīrushepatītiem: https://www.spkc.gov.lv/lv/citas-infekcijas-slimibas

Neaizmirsti padzerties! Karstā laikā ūdens nepieciešams vairāk nekā ikdienā. Padzeries vēl pirms parādās slāpes. Atturies no kafijas, tējas, saldinātiem dzērieniem – tie slāpes neremdina. Ieskaties sagatavotajā infografikā un noskaidro: Kā palielināt izdzertā ūdens daudzumu? Kad ūdens jādzer vairāk? Kādas ir pazīmes, kas liecina, ka šķidruma daudzums organismā ir samazināts? Infografiks šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/media/12873/download