Kategorija: Noderīgi

15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā ūdens drošības diena, kuras galvenais mērķis ir palielināt izpratni drošību, atpūšoties pie ūdens. 15. maijā Latvijā tiek atklāta peldsezona, bet satraucošs ir fakts, ka no 2013. līdz 2021. gadam Latvijā noslīkuši 89 bērni vecumā līdz 19 gadiem, lielākā daļa no tiem – 15 līdz 19 gadus veci pusaudži un bērni līdz 4 gadu vecumam. Statistikas dati liecina, ka 2020. gadā 61 cilvēkam diagnosticētas traumas, kas gūtas atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī, galvenokārt no traumām cieš vīrieši. Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, ietekmējot cilvēka spēju veikt kustības un pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē. Ikvienam jāapzinās sekas, kas var iestāties pēc neapdomīgas rīcības, un jāatceras pamatprincipi, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus.  Bērniem:  360 grādu virtuālā tūre , lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens;  Video“Esi ūdensdrošs”;  E. Kurpnieka stāsts  par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām. Jauniešiem un pieaugušajiem: Slēptā kamera: Nelec uz galvas ūdenī!   Video “Pārgalvis=bezgalvis” Infografika “Pārgalvis=bezgalvis”  Infografika “Peldies droši” 

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3-5°C grādus.  Ērču monitoringa vietās Kurzemes reģionā to aktivitāte atsevišķās vietās mežā, pļavās un krūmājos ir no 30-70 ērcēm/km. Dodoties brīvā dabā, vienmēr būt piesardzīgiem. Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, jāpārbauda, vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērces. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni. Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, “Laimas slimību” un ērlihiozi. Bērnu vakcinācija Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2022.gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu ir Kuldīgas novads, Ventspils novads, Talsu novads,  Dienvidkurzemes novads.   Ja bērna deklarētā dzīvesvieta atrodas sarakstā minētā teritorijā, bērns var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā. 2022. gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija. Vairāk informācijas par bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/pret-ercu-encefalitu-berniem

Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku infekcijas slimību, piemēram, augšējo elpceļu un akūto zarnu infekciju profilaksē. Ikdienā patogēnie jeb sliktie mikroorganismi ar nemazgātām rokām var tikt pārnesti uz dažādiem priekšmetiem un virsmām, piemēram, durvju rokturiem, telefonu, ēdienu, lifta pogām u.c. Pieskaroties acīm, degunam, mutei vai ēdot ar nemazgātām rokām, mikrobi var nokļūt cilvēka organismā, izraisot dažādas saslimšanas.    Tieši roku mazgāšana ar ziepēm un tīru ūdeni nodrošina mikroorganismu izplatības ierobežošanu. No tā, cik pareizi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Pareizas roku mazgāšanas soļi:  Aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra speciālistu izstrādātajiem materiāliem:   Padomi vecākiem bērnu roku mazgāšanas paradumu veidošanai;   Krāsojamā grāmata pirmsskolas vecuma bērniem;   Radošo uzdevumu grāmata sākumskolas vecuma bērniem.  

Pasaules imunizācijas nedēļas mērķis ir aktualizēt vakcināciju un uzsvērt tās nozīmi slimību profilaksē. Lai gan ģimenes ārsts ir tas, kurš seko līdzi, kad bērnam ir jāsaņem nepieciešamās vakcīnas, arī paši vecāki var aktīvi sekot līdzi vakcinācijas kalendāram un vest bērnu uz vakcināciju pie ģimenes ārsta. Arī pieaugušajiem ieteicams ik pa laikam pārskatīt savu potēšanas pasi, lai pārliecinātos vai nav nepieciešams saņemt balstvakcīnu (piemēram, balstvakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem, kas veicama ik pēc 10 gadiem).  Atsevišķām iedzīvotāju grupām Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret noteiktām infekcijas slimībām:  šajā sezonā valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt ikviens iedzīvotājs atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam;  valsts apmaksātu vakcināciju pret garo klepu 2022. gadā var saņemt 14 gadus veci jaunieši un grūtnieces;  valsts apmaksātu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju 2022. gadā var saņemt 12 līdz 18 gadus vecas meitenes un 12 gadus veci zēni;  pieaugušajiem ik pēc 10 gadiem veicama balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem. Tā ir valsts apmaksāta;  valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu pieejama bērniem no 1 līdz 18 gadu vecumam, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Teritoriju saraksts valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu veikšanai 2022. gadā pieejams šeit.  

7. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules veselības diena. Šī gada veselības dienas sauklis ir “Mūsu planēta, mūsu veselība” un viens no šīs dienas mērķiem ir veicināt iedzīvotāju izpratni par planētas piesārņojumu un tā radīto ietekmi uz veselību. Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka ik gadu vairāk nekā 13 miljonus nāves gadījumu izraisa vides cēloņi, kurus iespējams novērst. Gaisa piesārņojums ilgtermiņā var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, centrālās nervu sistēmas traucējumus (ilgstošas galvassāpes, nervozitāti), sirds un asinsvadu slimības, elpošanas sistēmas slimības (astmu, hronisku plaušu iekaisumu), reproduk tīvās sistēmas traucējumus (piemēram, neauglību) un onkoloģiskās slimības. Ikviens no mums var mazināt vides piesārņojumu veicot vienkāršas darbības ik dienu: šķiro atkritumus; samazini plastmasas patēriņu, piemēram, dodoties iepirkties, ņem līdzi auduma maisiņu; ikdienā izmanto savu ūdens pudeli; pārvietojies ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu; taupi enerģiju, piemēram, izejot no istabas, izslēdz gaismu; ja neizmanto elektroierīces, atvieno tās no strāvas; mazgājot veļu, seko līdzi tam, lai veļas mašīna nebūtu pustukša vai pārbāzta, veļu mazgā pēc iespējas zemākā temperatūrā; tējkannā sildi tik ūdens, cik būs nepieciešams; nesmēķē; iestādi koku; izvēlies vietējos produktus.

24. martā ik gadu tiek atzīmēta Pasaules tuberkulozes diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību jautājumiem, kuri ir saistīti ar tuberkulozi, tās profilaksi un plaušu veselību kopumā.   Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs. Neregulāri lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm, tādējādi slimība progresē un kļūst grūti ārstējama vai neārstējama. Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot. Vislielākais risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir slimo cilvēku ģimenes locekļi, darba biedri vai draugi. Ar tuberkulozi nav iespējams inficēties: pārlejot asinis; sarokojoties; no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem; kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus. Vairāk informācijas par šo slimību un tās profilaksi SPKC mājaslapā: Tuberkuloze | Slimību profilakses un kontroles centrs (spkc.gov.lv)