Oveselība

Autors: Anrijs

Oveselība organizēta dienas nometne – atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem Lauberē

Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā tiek sniegta dažāda veida palīdzība un atbalsts. Arī mēs, Oveselība komanda, sniedzām savu ieguldījumu atbalsta sniegšanā, organizējot dienas nometni Ukrainas iedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu Lauberē, tādā veidā dodot viņiem iespēju pavadīt dienu aktīvi, sportiski, garšīgi un radoši. Būt visiem kopā un kaut mazliet aizmirsties. Dienas iesākumā pieaugušos aicinājām uz aktīvu izkustēšanos vingrošanas nodarbībā. Tai pat laikā bērni piedalījās jautrās atrakcijās un stafetēs, pārbaudot savu veiklību, ātrumu un atjautību. Par labiem startiem stafetēs visiem tika pa našķim. Pēc enerģiska rīta cēliena notika gatavošanas meistarklase kopā ar uztura speciālistēm – mammas gatavoja tomātu krēmzupu, bet bērni rūpējās par desertu – zemesriekstu krēmu ar zemenēm un banāniem. Ieturējām gardu un veselīgu maltīti pie lielā, kopīgā galda. Noslēdzām dienu uz radošas nots – kopā ar mākslas terapeiti dalībnieki veidoja savas rokas kontūru uz papīra un izdaiļoja to pēc savas patikas. Pēc tam visi tapušie radošie darbi izveidoja kopīgu koku – vienotībā ir spēks!

Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!

Viens no emocionālās vardarbības veidiem, kas spēj ietekmēt jauniešu psihi un atstāt tālejošas sekas veselīgai pusaudža attīstībai, ir ņirgāšanās jeb mobings izglītības vidē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka Latvijā 35% pusaudžu regulāri saskaras ar ņirgāšanos, un Latvija šajā rādītājā ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā. Svarīgi uzsvērt, ka no ņirgāšanās cieš visas iesaistītās puses – pieaug psihiskās un fiziskās veselības riski, pasliktinās pusaudžu pašvērtējums un spēja kādam uzticēties, kā arī pazeminās sekmes un tālākās dzīves panākumi.  Veselības ministrija (VM) kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem, kas skolotājiem palīdzēs darbā ar ņirgāšanās problemātikas risināšanu. Filmā ar praktiskām situāciju izspēlēm un eksperta komentāriem ir skaidrota ņirgāšanās būtība, pazīmes, sekas, kā arī piedāvāti rīcības principi gadījumos, kad pusaudži saskaras ar ņirgāšanās situācijām. Kā papildmateriāls filmai ir A3 izmēra plakāts par to, kā rīkoties un kur vērsties ņirgāšanās situāciju gadījumā. Šo plakātu skolotāji, skolu vadība vai paši pusaudži ir aicināti izdrukāt un izvietot klašu telpās.  Mācību filma pieejama šeit: Visi kampaņas materiāli pieejami: ieskatiesacīs.lv!  

Diena ar Ģimeni Ciemupē

Šodien, 15. maijā, atzīmē Starptautisko ģimenes dienu. Ģimene ir neredzamām saitēm saistīta superkomanda un vienlaikus katram cilvēkam nepieciešams patvērums. Lai stiprinātu savu superkomandu – ģimeni, Oveselība sestdien aicināja pavadīt laiku kopā ar brāļiem, māsām, vecākiem un vecvecākiem Ciemupē pasākumā “Vesela ģimene – drošs pamats veselai valstij”. Lai arī no rīta mūs pārsteidza pavasarīgas lietus, tas nenobiedēja nūjotājus, kuri dienu iesāka ar nūjošanas pārgājienu no Krasta laukuma Ogrē uz Ciemupes Tautas namu. Šeit gan mazus, gan lielus aicinājām pārbaudīt savu precizitāti, koncentrēšanās spējas, ātrumu un veiklību, piedaloties dažādās atrakcijās un spēlēs. Pēc izkustēšanās mūs priecēja amatiermākslas kolektīvu uzstāšanās – danci grieza vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lāčplēsis” no Lielvārdes, bērnu deju kolektīvi “Viznīts” no Ogres un “Ābolēni” no Ogresgala, bet ar skanīgām dziesmām uzstājās Ogresgala pamatskolas ansamblis un jauktais vokālais ansamblis “Saime”. Mākslas teltī, pieminot mūsu novadnieku Vilhelmu Purvīti, ģimenes aicinājām iejusties mākslinieku lomās un pie molbertiem kopīgi veidot kopgleznas ar koku kā ģimenes kopības, stipru sakņu un dzimtas koka simbolu. Tapa daudz jauku un tik dažādu darbu! Galdnieks mudināja bērnus kopā ar vecākiem izgatavot vilciņus, kas, izrādās, ir bērniem labi zināmais “beibleids”, tikai gatavots no koka, turklāt vilciņš pārspēj “beibleidu”, jo tas ir gatavots kopīgi un ar pašu rokām. Jaunsargu instruktori mācīja kā piešķilt uguni tā, kā to dara dažādos izdzīvošanas raidījumos – ar kramu un dzirksteli. Lai tas veiksmīgi izdotos, ir vajadzīgas iemaņas, kuras bija iespēja trenēt instruktoru vadībā. Vēl kopā ar instruktoriem bija iespējams iemācīties un iepazīt dažādas mezglu siešanas tehnikas. Noslēgumā 1078 frikadeles, tieši tik daudz to bija uz ugunskura vārītajā zupā, ar ko cienājām apmeklētājus. Šī diena mums atgādināja par pašām svarīgākajām vērtībām – ģimeni, kopā būšanas brīnumu un prieku, ko varam sniegt viens otram!

17. maijs – Pasaules hipertensijas diena

17. maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai vērstu uzmanību hipertensijai jeb paaugstinātam asinsspiedienam un tā profilaksei. Pieauguša cilvēka ideālais arteriālais asinsspiediens neatkarīgi no vecuma ir 120/80 mmHg. Paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu ≥140/90 mmHg visbiežāk nejūt, tāpēc to mēdz saukt par “kluso slepkavu”. Augsts asinsspiediens bojā artērijas un dzīvībai svarīgos orgānos, kā arī ir viens no galvenajiem faktoriem aterosklerozes attīstībā.  Paaugstināta asinsspiediena riska faktori ir:  neveselīgs uzturs;  fizisko aktivitāšu trūkums;  liekais svars un aptaukošanās;  smēķēšana;   pārmērīga alkohola lietošana u. c.,  bet uzturēt normālu asinsspiedienu palīdz: veselīgs uzturs (vairāk uzturā dārzeņi, augļi, ogas, uzņemtā sāls daudzuma ierobežošana u. tml.);  regulāras fiziskās aktivitātes (vingrošana, braukšana ar divriteni, nūjošana, raita soļošana u. tml. aktivitātes vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā);  svara kontrole;  atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšanas, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas);  pietiekams miegs (vismaz 7 līdz 8 stundas ik nakti);  garīgo veselību veicinošas aktivitātes (meditācija, elpošanas vingrinājumi).  Ikvienam ir jāzina savs asinsspiediens, un jāveic asinsspiediena mērījumi vismaz 1–2 reizes gadā. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Asinsspiediena mērīšanas procedūra ir vienkārša, tomēr ir svarīgi to darīt pareizi: ieteicams nelietot kafiju, nesmēķēt vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas un vismaz 5 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas atrasties miera stāvoklī;  svarīgi apsēsties ar taisnu muguru uz cieta krēsla, atbalstoties pret atzveltni. Kājas jāatbalsta pret grīdu, nesakrustojot tās;  asinsspiediena mērītāja manšeti jāliek uz kailas rokas, aptuveni 2 līdz 5 cm virs elkoņa locītavas. Roka jānovieto uz cietas virsmas tā, lai augšdelms atrastos sirds līmenī;  mērījuma veikšanas laikā nesarunāties un nekustēties;  asinsspiediens jāmēra 3 reizes, par pareizo rezultātu uzskatot 2. un 3. mērījumu vai šo mērījumu vidējo rādījumu.  Vairāk informācijas skatiet SPKC mājaslapā: Informatīvi materiāli | Slimību profilakses un kontroles centrs (spkc.gov.lv)

15. maijs – Starptautiskā ūdens drošības diena

15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā ūdens drošības diena, kuras galvenais mērķis ir palielināt izpratni drošību, atpūšoties pie ūdens. 15. maijā Latvijā tiek atklāta peldsezona, bet satraucošs ir fakts, ka no 2013. līdz 2021. gadam Latvijā noslīkuši 89 bērni vecumā līdz 19 gadiem, lielākā daļa no tiem – 15 līdz 19 gadus veci pusaudži un bērni līdz 4 gadu vecumam. Statistikas dati liecina, ka 2020. gadā 61 cilvēkam diagnosticētas traumas, kas gūtas atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī, galvenokārt no traumām cieš vīrieši. Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, ietekmējot cilvēka spēju veikt kustības un pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē. Ikvienam jāapzinās sekas, kas var iestāties pēc neapdomīgas rīcības, un jāatceras pamatprincipi, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus.  Bērniem:  360 grādu virtuālā tūre , lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens;  Video“Esi ūdensdrošs”;  E. Kurpnieka stāsts  par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām. Jauniešiem un pieaugušajiem: Slēptā kamera: Nelec uz galvas ūdenī!   Video “Pārgalvis=bezgalvis” Infografika “Pārgalvis=bezgalvis”  Infografika “Peldies droši” 

Dodoties dabā, esiet uzmanīgi – ērces!

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3-5°C grādus.  Ērču monitoringa vietās Kurzemes reģionā to aktivitāte atsevišķās vietās mežā, pļavās un krūmājos ir no 30-70 ērcēm/km. Dodoties brīvā dabā, vienmēr būt piesardzīgiem. Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, jāpārbauda, vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērces. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni. Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, “Laimas slimību” un ērlihiozi. Bērnu vakcinācija Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2022.gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu ir Kuldīgas novads, Ventspils novads, Talsu novads,  Dienvidkurzemes novads.   Ja bērna deklarētā dzīvesvieta atrodas sarakstā minētā teritorijā, bērns var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā. 2022. gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija. Vairāk informācijas par bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/pret-ercu-encefalitu-berniem