Autors: admin

Ik gadu 22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību ūdens resursu pieejamībai un kvalitātei un aicināt katram cilvēkam apzināties ūdens vērtību. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aprēķini liecina, ka pasaulē aptuveni 2,2 miljardiem cilvēku nav piekļuve tīram un drošam dzeramajam ūdenim. Tāpat Pasaules ūdens dienā tiek atgādināts par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Viens no Ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz līdz 2030. gadam nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem (plašāk ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem varat iepazīties šeit). Katra ģimene, izglītības iestāde un kopiena tiek aicināta veicināt situācijas uzlabošanos, mainot ūdens lietošanas paradumus savā dzīvē. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam pārvarēt globālo ūdens resursu krīzi. Šī gada Pasaules ūdens dienas tēma ir: “Ūdens izmantošana mieram un labklājībai (ang.v. Leveraging Water for Peace and Prosperity)”. Ūdens ir būtiska un neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, tāpēc šī diena ir lieliska iespēja cilvēkiem atgādināt par ūdens nozīmi viņu organismā. Pietiekama ūdens uzņemšana (vismaz 2–2,5 litri šķidruma dienā) ir vitāli svarīga cilvēka organismam, jo ūdens nodrošina plašu funkciju spektru: izvada no organisma nevajadzīgās vielas; transportē uzturvielas un skābekli uz šūnām; aizsargā jutīgos audus; uzlabo asins cirkulāciju organismā; “ieeļļo” un aizsargā locītavas; mitrina ādu un uztur tās elastību; regulē ķermeņa temperatūru; palīdz uzturēt normālu ķermeņa svaru; uzlabo vielmaiņas procesus; paaugstina organisma aizsardzības spējas u.c. Lai aktualizētu Pasaules ūdens dienu Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Tavs draugs Ūdens” par ūdens uzņemšanas nozīmīgumu, ietverot ieteikumus, kā veicināt lielāku ūdens uzņemšanu.

20. martā tiek atzīmēta Pasaules mutes veselības diena (World Oral Health Day), kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un papildināt zināšanas par mutes dobuma veselību, akcentējot mutes un zobu kopšanas nozīmi. Latvijas iedzīvotāju ietekmējošo paradumu pētījumā 2022. gadā  noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nepietiekami zobu tīrīšanas paradumi – zobus vienu reizi dienā tīra 39 %, taču biežāk nekā vienu reizi tikai 49 % Latvijas iedzīvotāju. Būtiskie priekšnoteikumi mutes dobuma veselībai ir pareiza un rūpīga higiēna, veselīga uztura paradumi, nesmēķēšana, kā arī regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista.  Neveselīgi ēšanas paradumi un nepietiekama mutes dobuma higiēna rada vairākas mutes dobuma saslimšanas, kas būtiski ietekmē mutes dobuma veselību, izraisot zobu kariesu (zobu bojājums/caurums) un smaganu saslimšanas. Pie zobārsta un zobu higiēnista ieteicams doties vismaz vienu reizi gadā. Bērniem līdz 18 gadu vecumam zobārsts ir pieejams bez maksas. Reizi gadā bērniem un jauniešiem vecumā no 2 līdz 18 gadiem tiek apmaksāta arī zobu higiēnista vizīte. Divas reizes gadā zobu higiēnas pakalpojumus bērni var saņemt 7, 11 un 12 gadu vecumā. Vairāk par zobārstniecības pakalpojumiem bērniem var uzzināt ŠEIT. Lai atgādinātu iedzīvotājiem par ieteikumiem, kā parūpēties par mutes dobuma veselību, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir izstrādājuši trīs infografikas – mutes higiēna, mutes higiēna grūtniecības laikā un mutes higiēna senioriem. Noderīga informācija par mutes dobuma un zobu veselību pieejama arī mājaslapā www.tirizobi.lv. Aicinām iepazīties arī ar citiem informatīviem materiāliem par mutes dobuma veselību: Krāsojamā uzdevumu grāmata “Man ir tīri zobi!”(pieejams drukātā formātā); Informatīvais materiāls “Metodiskais materiāls pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un sākumskolas 1. un 2. klases pedagogiem par mutes dobuma un zobu veselību” (Pieejams tikai elektroniskā formātā); Krāsojamā grāmata “Man ir tīri zobi” (pieejams tikai elektroniskā formātā); Izglītojošs video pusaudžiem par personīgo higiēnu, t. sk. mutes dobuma higiēnu; Izglītojoša multfilma bērniem “Man ir tīri zobi”; Infolapa “Mazuļa pirmie zobi“ (pieejams drukātā formātā); Infolapa “Smaganu slimības“(pieejams drukātā formātā); Infografika “Zobu šķilšanās” (pieejams tikai elektroniskā formātā); Infografika “Agrīnas bērnības kariess” (pieejams tikai elektroniskā formātā); Animācijas filma “Man ir tīri zobi”; Spēle “Zobu zinības”; Infografika “Zobu tīrīšanas algoritms” (pieejams tikai elektroniskā formātā); Infolapa “Zobu tīrīšanas kalendārs” (pieejams tikai elektroniskā formātā). Ceram, ka šie materiāli palīdzēs veicināt izpratni par mutes un zobu veselību, un mudinās ikkatru rūpēties par savu mutes dobuma veselību!

Katru gadu marta otrajā ceturtdienā (šogad 14. martā) tiek atzīmēta Pasaules nieru diena, kuras mērķis ir veicināt izpratni par nieru nozīmi cilvēka organismā, samazināt nieru slimību cēloņus, to izplatību. Tiek lēsts, ka hroniska nieru slimība skar vairāk nekā 850 miljonus cilvēku visā pasaulē un 2019. gadā izraisīja vairāk nekā 3,1 miljonu nāves gadījumu, kas nieru slimības kā nāves cēloni ierindo 8. vietā pasaulē. Tiek prognozēts, ka, nerisinot problēmu, līdz 2040. gadam hroniska nieru slimība būs piektais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Galvenie ietekmējamie nieru slimību riska faktori ir liekā ķermeņa masa, 2. tipa cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana un alkohola lietošana, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt profilaktiskus pasākumus. Būtiska nozīme nieru veselības saglabāšanai un veicināšanai ir ne vien veselīga dzīvesveida ievērošana, (piemēram, uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma, lietot veselīgu, sabalansētu uzturu un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm), bet arī regulāriem (vismaz reizi gadā) ģimenes ārsta apmeklējumiem, lai savlaicīgi diagnosticētu jebkādus nieru darbības traucējumus. Šogad, atzīmējot Pasaules nieru dienu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Ieteikumi nieru veselībai”. Aktualizējot tēmu, aicinām iepazīties arī ar citiem informatīviem materiāliem nieru veselību veicinošu paradumu veidošanai: infografika “9 ieteikumi nieru veselībai”; infografika “Neaizmirsti padzerties”; infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns”; infografika “Sāls”; infografika “Pastaiga – ieguldījums Tavā veselībā visos gadalaikos”; infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem”; infolapa “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu” (pieejams drukātā formātā); infolapa “Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu” (pieejams drukātā formātā); infolapa “Ķermeņa masas indekss”; uzlīme “Piespied sevi, nevis pogu – izvēlies kāpt pa kāpnēm”; brošūra “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem” pieejams drukātā formātā).   [1] https://vizhub.healthdata.org/gbd-results/ [2] https://www.healthdata.org/news-events/newsroom/news-releases/lancet-latest-global-disease-estimates-reveal-perfect-storm [3] https://www.thelancet.com/pdfs/journals/lancet/PIIS0140-6736(18)31694-5.pdf

4. martā tiek atzīmēta Starptautiskā CPV izpratnes veicināšanas diena. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un izglītošanu par cilvēka papilomas vīrusu, sauktu arī par CPV vai HPV (angl. val. Human papillomavirus), tā izplatību un izraisītajām slimībām, kā arī profilakses pasākumiem. CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to var viegli inficēties katrs. CPV visbiežāk tiek pārnests tieša kontakta laikā caur ādu vai gļotādu, tai skaitā dzimumkontakta (gan vagināla, gan anāla, gan orāla) laikā. Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi, no kuriem daudzi ir zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt CPV vīrusa augsta riska tipi var veicināt vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem. Sievietēm var izraisīt: dzemdes kakla vēzi; maksts un vulvas vēzi. Vīriešiem var izraisīt: dzimumlocekļa vēzi. Gan sievietēm, gan vīriešiem var izraisīt: anālā kanāla vēzi; mutes un rīkles vēzi. Vakcinācija ir efektīvākais rīks CPV infekcijas izraisīto onkoloģisko slimību profilaksei. Tādēļ ir būtiski regulāri informēt sabiedrību, it īpaši pusaudžus un viņu vecākus par iespēju veikt vakcināciju. Šobrīd Latvijā gan meitenēm, gan zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot) ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, ir svarīgi vakcinēties vēl pirms intīmu attiecību uzsākšanas. Savukārt, lai iegūtu labāko iespējamo aizsardzību pret CPV, ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss, kas šobrīd sastāv no divām vakcīnas devām[1]. Vakcināciju pret CPV organizē ģimenes ārsts. Vairāk informācijas par CPV, tā izraisītām slimībām un vakcināciju pret CPV lasīt ŠEIT. Šogad SPKC speciālisti ir sagatavojuši plakātu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas” , lai atgādinātu iedzīvotājiem par CPV infekciju, iespējamajām saslimšanām un profilakses pasākumiem. Aicinām iepazīties arī ar cietiem materiāliem: Infografika “Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu”; Informatīvais materiāls “Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes ārstniecības personām par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu”; Kartīte “Vakcinācija pret CPV”; Buklets “Cilvēka papilomas vīruss”.

3.martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai dzirdes zudumu. Skaļa mūzikas klausīšanās nelabvēlīgi ietekmē ausu veselību. Tā var izraisīt zvanīšanu vai trokšņus ausīs, kā arī dzirdes pasliktināšanos. Trokšņa izraisīta dzirdes pasliktināšanās ir novēršama, ievērojot drošas klausīšanās principus: klausoties mūziku austiņās, ierīces skaļuma līmeni jāiestata uz ne vairāk kā 60% no maksimālā iespējamā skaļuma. Austiņām jābūt kvalitatīvām un apkārtējo troksni slāpējošām; regulāri jāatpūtina dzirdi, atrodoties klusumā, kā arī jāierobežo audio ierīču ikdienas lietošanas ilgumu; trokšņainās vietās jālieto ausu aizsarglīdzekļi, piemēram, aizsargaustiņas vai ausu aizbāžņi. Jāmēģina atrasties pēc iespējas tālāk no trokšņa avota; priekšroka dodama rotaļlietām ar regulējamu skaļumu. Skaļumu nepieciešams iestatīt zemākajā iespējamajā līmenī. Ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem un citiem spiciem priekšmetiem. Tā var traumēt bungplēvīti, kā arī radīt auss iekaisumu. Pilnīgi pietiek, ja ausis iztīra ar pirkstu. Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, ausīs jūtamas sāpes, dzirdama zvanīšana vai trokšņi, jāvēršas pie ārsta – otolaringologa. Papildu informācija par drošu un nekaitīgu audio ierīču lietošanu un drošu klausīšanos bērniem: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17647/download?attachment. Pasaules dzirdes dienas ietvaros SPKC speciālisti izstrādājuši infografiku “Rūpējies par savu dzirdi”, kurā apkopoti ieteikumi, kā saudzēt dzirdi.